Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem depresija ir plaši izplatīts garīgs traucējums, kas ir galvenais invaliditātes cēlonis un vislielākais slimību slogs pasaulē. PVO prognozē, ka līdz 2020. gadam depresija kļūs par otro vislielāko globālo slimību sloga cēloni.

Kurš gan to varēja zināt?

Depresija ir izplatīta slimība, kas skar aptuveni 121 miljonu cilvēku visā pasaulē. Depresija ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Depresiju var droši diagnosticēt un ārstēt primārajā aprūpē. Tikai mazāk nekā 25 procentiem no skartajiem cilvēkiem ir pieejami efektīvi ārstniecības līdzekļi. Kas ir depresija? Depresija ir izplatīts garīgs traucējums, kas izpaužas kā nomākts garastāvoklis, dzīvesprieka zudums, zems pašvērtējums, nespēja normāli gulēt, apetītes zudums, zems enerģijas līmenis un slikta koncentrēšanās spēja.

Tā skar visu vecumu un izcelsmes cilvēkus. Dažiem rodas akūti simptomi, un viņi nespēj funkcionēt ikdienā, un katru gadu no tās mirst apmēram astoņi simti piecdesmit miljoni cilvēku.

Kurš ir visvairāk apdraudēts?

Statistika liecina, ka sievietes ir vairāk pakļautas depresijai nekā vīrieši. Aptuveni katra sestā sieviete kādreiz dzīvē piedzīvos depresiju, bet vīriešiem tā ir viena no četrām. Ir mainīgi faktori, kas ietekmē sievietes un izraisa depresiju, piemēram, bērna piedzimšana (pēcdzemdību depresija), hormonu izmaiņas un daudzās lomas, kas sievietēm ir ikdienā (piemēram, bērnu audzināšana, mājas uzturēšana un darbs, un tas viss tieši tajā pašā laikā). Viena no zināmajām problēmām, kas saistīta ar šiem skaitļiem, ir tā, ka vīrieši ir mazāk tendēti meklēt atbalstu depresijas gadījumā.

Sociālā stigma, kas tiek uzspiesta vīriešiem, neļauj viņiem meklēt palīdzību, un šie skaitļi var būt izkropļoti. Daudzi vīrieši uzskata depresiju par vājumu vai arī uzskata, ka citi to uzskata par vājumu, un tāpēc viņi nelabprāt iziet un atzīst savu slimību. Lai gan tagad šī situācija attīstās, joprojām ir miljoniem vīriešu, kuri nevēršas pēc palīdzības.

Bērni

Bērniem, kuri cieš no depresijas, ir lielāka iespēja, ka ģimenē ir bijuši šie traucējumi. Bieži vien šo vecāku vidū ir vecāki, kuri kādā dzīves posmā ir saskārušies ar depresiju. Pusaudža vecums ir laiks, kad depresija, šķiet, ietekmē lielāku skaitu cilvēku, īpaši sievietes. Arī viņiem ir lielāka varbūtība, ka ģimenē ir bijusi depresija, lai gan ne tik lielā mērā kā bērniem.

Kādi ir riska faktori?

Ir atzīts, ka melanholijas risku palielina vairāki faktori. Tie ir, piemēram, trauksme, laulības šķiršana, attiecību izjukšana, tuva cilvēka zaudējums, hroniskas slimības, piemēram, diabēta, sākums, vardarbība vai nevērība, vai kāds cits traumatisks notikums. Depresija ir nopietns psiholoģisks traucējums, kas ir izplatīts visur, visu vecumu, dzimumu un rasu cilvēkiem. Šķiet, ka biežāk ar depresiju sirgst sievietes, taču šie skaitļi var būt nedaudz maldinoši. Ir zināmi daudzi slimību veicinoši faktori, tostarp ģimenes slimības vēsture.